Tiesu prakses jaunumi Latvijā: Senāts savā lēmumā aplūkojis jautājumu par publisko tiesību juridiskās personas pārstāvību apliecinoša dokumenta iesniegšanas nepieciešamību tiesā
Augstākās tiesas Senāts 2023. gada 6. aprīļa spriedumā lietā Nr. SPC-1/2023 Izglītības un zinātnes ministrijas prasībā pret biedrību “Latvijas Sporta U-šu Federācija” par naudas piedziņu izskatījis jautājumu par valsts iestāžu pilnvarojumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas nepieciešamību tiesā.
Minētajā pamatlietā Izglītības un zinātnes ministrija ar prasību par naudas piedziņu vērsusies pret biedrību, un vēlāk par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību. Sakarā ar pilnvarojuma trūkumu ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmumu atteikts pieņemt iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu vienkāršotās procedūras lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 440.6 panta pirmo daļu. Tiesnesis lēmumā atsaucies uz Civilprocesa likuma 82. panta otro daļu, kas paredz, ka juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji, kā arī Civilprocesa likuma 85. panta otro daļu, kas noteic, ka juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis protestu par minēto lēmumu, uzskatot, ka šādu pilnvarojumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas prasība neattiecas uz valsts iestāžu amatpersonām, tostarp, minētajā gadījumā – valsts sekretāru.
Ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu tiesneša lēmums ticis atstāts negrozīts un norādīts, ka gadījumā, ja pilnvarojums, uz kuru pilnvarojuma esamībai atsaucas konkrētā amatpersona, nav normatīvajā aktā noteikts izņēmuma gadījums, kad pašam tiesnesim noteikts pilnvarojums sameklēt pilnvarojuma apliecinošu informāciju (piemēram, Zemesgrāmatu likuma regulējums par zemesgrāmatā nostiprinātā nekustamā īpašuma īpašnieka pilnvarojumu), lietas dalībniekam (amatpersonai, kas rīkojas lietas dalībnieka – publiskas personas vārdā) ir pienākums iesniegt tiesā šāda veida pilnvarojumu apliecinošo dokumentu. Tā kā lietā aplūkotajā situācijā valsts sekretārs ir ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta amatpersona, neskatoties uz to, ka minētais rīkojums ir publicēts izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, lietas dalībniekam kā jebkurai juridiskajai personai (natkarīgi no tā, vai tā ir privāto vai publisko tiesību persona) tiesai iesniegtajai apelācijas sūdzībai bija jāpievieno savu pilnvarojumu apliecinošs dokuments, kas konkrētajā gadījumā nav ticis darīts, tādējādi, atteikums pieņemt apelācijas sūdzību bija pamatots.